Es te sēžu, dzēšu ārā nevajadzīgās bildes, izdomāju pie viena ielikt viskautko interesantu.
Te nu es esmu, 2005. gada marta modelis, sēžu RTU ēdnīcā Meža ielā (vai kaut kā tā).
Šī ir kursabiedrene. Vārdu nesaukšu, katram gadījumam.
Rajona zvēriņi:
Superdubļi tur, kur dzīvo vecāki.
Mans sen aizsaulē aizgājušais suns Džena:
Nojauc poliklīniku, lai uzbūvētu Iki lielveikalu. Poliklīnika mums tomēr parādījās, bet saucas doktorāts un aizņem tikai kādas desmit istabas dzīvojamās mājas pirmajā stāvā.
Vertikālas zīlītes, starp citu, mēdz būt arī cilvēkiem, lai gan reti. Es neesmu saticis.
Mamma pamatīgi pieiet gatavošanās procesam eksāmenu kārtošanai.
